piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis

šausmas...
ak...
tik daudz notikumu..
un tik daudz ko pagaidām noklusēju- un pat netaisos kko mineet.
pagaidām, neuzticos vairs nevienam tik ļoti, lai..
njāa,
nemaz...
bučiņš mans... ak...
saulei būtu jāspīd, bet spīd mēnes...
spožais ritulis tur gaisāa. nē, ne tajā gaisāa- atmosfērā.
drausmīgas lietas notiek, par kurām daudzi nemaz nenojauš.
bļāviens...
sasodīti apaļā pasaule.. Man tikai gribētos zināt, ka Tev nav vienalga... nu.. vismaz to..
kaut ko vairāk vaicāt?! tas būs par traku..
ko teiks citi?
un es?
es kaut ko teikšu, vai klusēšu tāpat, kā šovakar?!
ak...
kāda starpība, kāda es biju agrāk, svarīgi ir tikai tas, kāda esmu šobrīt.. tagad. jā.. tieši tagad!
Lai cik augsts būtu mūris ko uzlicis mūsu prāts, sirds vienmēr kāps tam pāri! nau nozīmes, vai tu ceļā paslīdēsi, un novelsies ar blīkšķi zemē, vai pārāpsies pāri, un priekšā tevi sagaidīs policistas un ieslodzīs uz gadiem 20. par bēgšanu...
cietumā- tavā zemapziņā, neviens evi nešķiros, nevienam nebūs intreses uzzināt visu sīkumos, par tevi, sieru, brendiju, .... un..
un neviens neatcerās, policista vārdu, uzvārdu..
atcerās tikai to, kā es raudāju...
raudāju, kā maz bērns kam tik tikko nozudis lācītis..
tas nespēj gulēt, ēst un nedomāt par viņu..
gluži, kā es...
Visizplatīkāgie meli ir viltots smaids un vārdi ''Viss ir kārtībā.''

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru