Dzīvoju es melos...
Cēlos sapņos,par to, kas sekos....
Paņem mani līdz... Varbūt rētas dzīs...
es Tevi vēlos, bet Tu mani nē... Vai tu to zini? es ceru, ka nē...
Asaras pār Tevi līst... Jūti?
nē. Diemžēl nē.
Vienldzīga es esmu 5cus mēnešus pēc tam...
Apskaidrība par to, kas ir īsts... Pazudis man šis refleks!
Kā gan es ticu, ka tā var būt? Kā gan es ticu Tev?
Visa dzīve sagrozījusies tā, kā tam jābūt. Sūdīgi man.
oh l'amour .. Le plus loin le pire. Sheila vraiment pire!
Nu.. sen nēesmu sēit rakstījusi, un vis ticamāk, ka daudz ko arī nerakstīšu.
DEPRESIJA!!! šausmīga! TAS IR LĀSTS! Liesmas kvēlos-rītos bālos. Un es diemžēl būšu tas bālais... rīits...
Kārtējais rīts.. Tas nau nekas īsts.. bet tomēr... vēl dzīvs!
Vēlos sapni, kas piepildītos...
Es esmu gatava atdot visu-tā ir mana pēdējā izvēle!
šeit ir tikai... daudz prieka, mīlas, asaru, sāpju, piedzīvojumu, pirmo... NU šeit esmu tikai.... ES!
šī situācija ir kārtējais atskaites punkts no kura iesāksies kas jauns... Tikai daudz prieka... un tik daudz sāpju..
kāds jau ir nolēmis manu dzīvi... nolēmis manu nākotni.. pat MANI sapņi... MANI JAU SEN IR NOLEMTI.
palīgā... LŪDZU?!
nu.. Vai tu nevari to visu īsāk?!
šausmas! man tas gandrīz izdevās! bet.... LŪDZU PIEDODVĒLREIZ!...es vienkārši pārvērtēju savas spējas, un neņēmu vērā acīm redzamo.
sāpinu citus padi esot sāpināta...
bet.. Nu netīšām nu.. nu taču.. pf.. itkā tas būtu kaut kas svarīgs!
beigsim uz nots,ka mans fiziski nestabīlais prāts saka- MANTAČU VIENALGA!
MAN TAČU VIENALGA! vai ne?!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru