Viss ir beidzies! Vārdi, vārdi. Vis ir beidzies.. smadzenēs neapdomīgi iezib doma, kur ir telefons?! tepat.. nezālēs. garajās un slaidajās zāļu stīgās to ir grūti pamanīt, bet viņš ir! Kaut nezvanītu tagad neviens.. vai.. labāk zvanītu. pati sevi īsti neizprotu, un visnotaļ citi to nespēj labāk.! elpas trūkst.. smoku savā gaisa telpā. Viss viens.. Viens deguns, viens solis, viens apskāviens, viens mūžš, viens iemesls dzīvot.. caurule, kurā es sēžu iežmiegta ir pārāk šaura, tirpst kājas! neviens mani neatradīs!!! Ja paveiksies, turmākais jau būs cita dzīve! sākumā viņa izraks aliņu no piemājas bluķa. tas tur ir nostāvējis jav TIIIIK ILGI!! tad.. izraks iekrājumus, kurus bija noslēpusi pie vecās ābeles, paši saprotiet- grūtākiem laikiem,un tad.. izraks sev aliņu, un noslēpsies, kā burunduks... vakariņās viņa gatavos skābeņu zupu sarūsējušā bundžā un ies čiept ābolus saldajam ēdienam! Bet.. Saila vairs nerunās. Klusē, kā partizāns! tavai dvēselei tiek piespriests nāves sods! ************* VISS IR BEIDZIES! Ja būtu jēga dalīt sirdi... Ja būtu kāda jēga runāt. Viņa vairs nerunās. neteiks PILNĪGI NEKO!! Pasaule var iztikt bez Sailas, un Saila bez šīzdienas pasaules. Dienas iet, un pasaules arī mainās. viņas ir vairākas!! vairāk kā miliooons! Sirds dauzas, kā negudra.. Tev , Cilvēk, no uztraukuma slikti ir palicis?! es zināju.. tā ir bijis visiem..Pietiek! Sirds un pretīga vemšana ir tikai dzīves nianse! Balss apklusti! Uztraukums vācies!!! Esmu savādāka nekāpārējie. es varu tēlot mīļu, un labu un foršu un atsauciigu, bet.. man negribās. es labāk esmu pretīgākā odze, nekā tēloju, to, kas neesmu. Sevišķas antipātijas man ir pret svešiem bērniem! vai es trīs reiz padomāšu pirms noķeršu to mazo , nabaga dvēselīti, kas mani in nokaitinājusilīdz baltkv;elei?! nēe. man būs vienalga.. sodu nesķirojot!! Sirds triecas ārā no ķermeņa! Saila vairs nedarīs pāri.. vismaz centīsies! es ik dienas pirms gulētiešanas izsapņoju sapni.. Tādu, kādu vēlos es pati.. viss Man apkārt ir savādākās krāsās, formās un visā pārējajāaa. Man vis apkārt ir neparasti zvēri- mežoņi un miermīligie slaisti, kas uzrodas paši no sevis, bet tikai domās! Vis krāsojas pats no sevis, bez pagātnes un nākotnes. Dimensijas krustojas un mainas laika plūdums! Vis apkārt neparastas ainavas- vieni vienīgi vārti un metāllūžņi! skaisti vai ne?! Citādi smaržo iedomāta saule, un garšo ērkšķogu piens! Salds, vēl miris reālajā pasaulē.. ūdens.. Dvēsele mirst.. viņa dļ, viņas dēl, viņu un vieņiem par nožēlu.Nav krāsu paletes.. ir vienas vienīgas sāpes! ŠAUSMĪGA! Saldā saule riņķo man ap galvu , satver un PLĒŠ!!!! NĒ,viņa nerunās! vina klusēs principa pēc! Saila nekliegs. viņa nebrēks.. vēl!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru