Un, kā lai to tagad nosauc?

šausmīgi jauki :)
mani nomoka pārēšanās sindroms!
užas kakajas!
Kurš ir pats jaukākais, mīļākais un labākais cilvēks uz pasaules?! lūk kur viņš ir.. http://whoisthecutest.com/
Vai tu zini, to sajūtu.. kad nezini, kā jūties?!
tas ir samērā jocīgi un nepaīkami ! bet pie tā pierod..
Es esmu tāda, kādai man jābūt!
Man patīk skriet, lēkt un trakot, bet tik pat labi man patīk arī mierīgās pastaigas garās nakts garumāa!..
Es ļoti bieži smaidu, bet tik pat bieži arī raudu..
es daudz runāju, bet māku arī saklausīt to, kas citiem paliek cenzūrāa..
es esmu kaislīga, bet ja vēlos varu būt arī sāpīgi bezkaislīga..
es bieži esmu dusmīga, taču mēdzu arī baidīties...
es esmu ļoti naiva, taču tikai tad kad pati to vēlos..
es esmu ļoti nepacietīga, bet gaidu ilgi..
es uzsmaidu katram taču nepiederu nevienam...
Reti man kāds uzticas, taču ir vēl mazāk cilvēku, kam uzticos es...
es esmu meitene ar labu sirdi, taču dažbrīt var šķist, ka sirds man vispār nav!
Ir jāapstājas.. Jāskatās apkārt cik daudz Tu pats esi sācis ņemt no dzīves, taču līdz galam neko nenotiesā! NU NEVAJAG ATSTĀT CITIEM DRUPAČAS!!!
NE
VA
JAG!!!
"Nekad man neviena nepietrūks tik ļoti kā šobrīd.,,
Cik liekulīgi vārdi. Pietrūks vēl un tikpat stipri, ja ne pat stiprāk. Nevajag. Cilvēka liekulība jau atkal sēj savas sēklas atmirušā laukā. Un ko tagad? Atkal sēdēt kaktā un bārstīt tumsu prāta tā jau vājas naktslampiņas apgaismotā istabā? Nē, ir arī cita ideja, kas, protams, nevienam skumju alkstošam cilvēkam nepatiks- smaidīt. Ak, kā to melanholiķi necieš. Smaids ir viņu nāve. Viņu, kā sociālas sastāvdaļas bojāeja, kas ietver sevī arī pilnīgu rakstura un pat izskata pazudināšanu.

"Nekad neviens nepietrūks!"

Tā jau skan labāk. Pag, kas gar logu dauzās? Tā ir Ziema. Tā jau ver vaļā logu un aicina mani savos aukstajos apskāvienos. Es lēnām piecelšos. Uz brīdi atļaušos būt citur. Kaut kur, kur nesāpēs. Tur, kur mūžīgā sasalumā gulēs mana sirds.

P.S.- Vienu gan es Jums novēlu- nekad nebūt manā vietā.