sestdiena, 2010. gada 18. decembris

?

tieši, tāa.
zīlniece-atkārtosies pag.gads...
tajā laikā neiebraucu... bet tgd...
nu jeeebaal
un sākas viss no gala...


Divas maizītes un kafija ir manas brokastis,
šķiet, ka aizvien nēesmu pamodusies..
un jaa..

Bezdarbība tērējot pati savu laiku, lēnām iznīcina,

barjeras starp sapni un realitāti.

Kā es varu zināt kad guļu vai kad esmu nomodā?
vakar aizmigu tā dīvaini...
bremzēti...
šausmīgi daudz domaaju
(vakardien cilvēki kāpa un krita manās acīs.. tipiski)
Es bieži spēlējos ar prātu..
Vai prāts, ar mani?!
jautājums par mani ņirgājās!
tas galīgi nav forši..
nedaudz..
mmm
Tizli?!
iestrēgusi laikaaa.

bezgalīgās sekundēs un minūtēs.

Sekunžu simtadaļās tikšķi škiet pazuduši.

pats jaukākais- ES TAK NEMŪŽAM NEMŪŽAM NEMŪŽAM taa nejustos, ja vien..

ak dievs..tas ir nereāli.. šonakt redzēju awesome sapni.. no rīta pamodod, likaas-IDEĀLI, bet nu (kad esmu atžirgusi) tas liek pārskriet dīvainām tirpām pār kauliemm. es nekad, un nekurā brīdī nedomāju, kā sāpīgāk ieriebt kādam.. es vispār.. jaa. ES VISPĀR NEDOMĀJU!!!

Un, nu, kad viss izlemts manā vietāa, protams.. protams ir viegli vainot citus, vitas, ... bet.. man vainot sevi, ka es esmu tāda, kāda esmu?! Ka es gribu to, ko es gribu?! KA MAN VAJAG TO, KO VAJAG?!

ox. var arī tāa..

es apklustu.. acīs parādās turpinaajums..

nice.







Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru