roku rieviņas.

Īsāk sakot-sakropļota dvēsele.
Un joprojām rīts ir mans vismīļākais laiks, kad pasaule vēl guļ, bet Zeme jau mostas. Tā ir mūzika, kas rodas klusumā – putnu čalas, lapu čaboņa vējā un sapņos iegrimušo cilvēku elpošana.
Sniegs šodien ir neredzēti balts un ass. Kādēl tā?! JO tā arī vajag!
Vakar bija tiešām awesome balle. Vienkārši- tiik forša ar to, ka tajā bija tik daudz mīļuma, jaukuma un siltuma. Tā, kā man pietrūka visu šo laiku! C,mon! Es biju uz konkrēta cilvēka atbildību. Man ar viņu bija jāiziet no mājas, un jāatnāk atpakaļ. Jāa. Nice. Man jau tiešām PATĪK, ka par mani vismaz kāds uztraucas (sun).
Vakar es dzirdēju tiešām nu tiiik mīļus vārdus.- ,, TU esi ļot īpaša meitene. Tu esi tāda, kāda Tu esi. Tavs neviltotais smaids un dažbrīt asās piezīmes tāa silda iekšas, ka pirts šajā gadījumā nav nepieciešama,,.
Neskaitāmi glaimi u.t.t. -Lieki. nevajadzīgi. Paldies?!
Ballē sanāca pāris tādi TIZLI brīži, kuros neko citu, kāa tizlumu nevarēju saskatīt, bet. es b;udama gudra meitene viegli izšļuku no nepatikšanām! UN vispār jā- bija tiešām superīgi!
man tas tik ļoti patīk, jā, man patīk, kādi ir cilvēki, kad tikko ir pamodušies – izpūruši un patiesi; man patīk kafijas smarža rītos, kad tā vēl nav sajaukusies ar ikdienas automobīļu izplūdes gāzēm un meliem; un man patīk vēl tik daudz lietu un darbību, kas noris no rītiem. Kādēļ? Katra jauna diena ir sākums, sākums kaut kam labākam, tā ir dota, lai kaut ko izmainītu, lai būtu labāk. Lai cilvēki būtu cilvēki – tādi, kādi viņi ir, tādi, kādi viņi vēlās būt – vienkārši un patiesi. Lai dzīve būtu dzīve, nevis leļļu teātris. Kāds varbūt teiks – pasauli nevar izmainīt. Atbilde ir vienkārša – sāc ar sevi un savu pasauli! Jo tieši Tu, mans dārgais draugs, esi daļa no mums visiem.
Man ir ļoti auksti, un rausta drebuļi. Sirds lec no krūtīm ārā, un vēlas sasveicināties ar dienas gaismu..
aa
dienas gaisma. šodien man atkal bija jāguļ uz grīdas. Savā mājāa. Bet nē-es nesūdzos. Man ir noteikts mērķis un neizprovicēšu likteni guļot.. nu, jā. Vairs nē. Tiešām!
Kad mani no rīta ieritināja mīkstajā madracī es tiešām jutos, kā savā aliņāa! ES nepretojos, un paliku guļam-saspiesta cīsiņa maisiņāa!
SVEIKA GAISMA!!! SVEIKA RĪTDIENA!! SVEIKA.. MADARA?!
šodien jūtos tiešām slikti (nu jau fiziski). Bet jāa. neko nenožēloju.
Protams, ka nenožēloju-jo neko nēsmu izdarījusi!
Pēdējajā laikā mani nomāc vārds PIEDOD, jo es jūtos tiešām vainīga. Vainīga par visu! pat par to, ka atspiežos pret palodzi! Par to, ka nenomizoju mammai mandarīnu un pat par to, ka izbradāju skaisti iemīto sniega taciņu!
PIEDODIET!!!!!!!!!
aii. Es vairs neko nesaprotu. Vispār- pilnīgi neko! Man sāp kājas, no lielās dejošanas, un jūtos.. Jā. Nepabeigts teikums..

-Viss ir tavās rokās!