piektdiena, 2010. gada 17. decembris

pilniigs un galiigs...



esmu pārak reti šeit, bet nu.
bet nu... nav jav nekā tāda, ko pagaidām varētu teikt visiem PUBLISKI!!
ak jel.
nu, ko..
kāds ir bijis tiizls tiiizls, un baumas tomēr ir palaidis..
mm. Madara?! kurš, kad, KĀPĒC?! cipa- patiesība nāks gaismaa un es tad.. :D tak nemūžas!
viena, divas reizes.. trīs četras..-tas jau ir nereāli ;)
galva idejām pilna.. es zinu daudzko ko man nevajag zinaat.
man nav no problēmām jāmūk-tātatd tā tam ir jābuut...
nedomā par to..

tajaa dienaa...
laukā bija tik silts, ka mājās sēdēt būtu grēks.
tad tas sākāas. tak. jēga nožēlot to, dēļ kā jutos labi?!
jautaajums- ja tev būtu otra iespēja, ko tu manītu?!
klusee. vienkārši apdomaa...

Nu man likās, ka sēžu, zodu atkārusi līdz zemei. Apbrīnojami, cik vīrietis var būt pilnvērtīgs. Nezināju vai turpināt, vai sēdēt un klusām visu apdmāt. Es jutu, ka manā sirdī kaut kas stipri kņud. Vai tiešām manā sirdī iedegās jaunaliemsa? Klususms ievilkās. Visbeidzot es piecēlos un vieglā solī iegāju atpakaļ virtuvēe.
tas egoisms, inteliģence un tajā pašā laikā izteiktais infantilisms...
kaa teik-Toričellii tukšums galvaa. pareizi uzrakstiiju?!
nezinu..
..
melnbalta lapa un zīmulis rokā. Tūlīt kaut kas taps..
man ir labi.
tieši taa..
labi, jo.. ir labi, tad kad ir labi..
neierobežota iztēle ierobežotībai..
patikt var.. dažādi..
katrs savādāk..
katra savādāk..
tieši tad, kad man tevi vajag visvairaak, es tevi nevaru dabūt.
tas ir TIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIKKKK tizli!!!!!
nopietni.. pat vairāk nekā tizli...
vienkārši... aiiiiiii
tizli...

ir decembris.. bet es pat nezinu kurš datums...
dienas parādās, un pazūd.. bez īpašiem notikumie..
vai arii..
nav neviena kas šos notikumus padarītu īpašus.


Es centīšos nesajukt prātā,

es tiešām centīšos.





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru