Murrr-kaķa labsajūtas sauciens. Mans kaķis šodoen nemurrās, jo nebūs neviens, kas radīs viņam šo labsajūtu! Kādēļ es iegāju draugos? Kādēļ es izlasīju tās sasodītās vēstules?!
Internets- cilvēces lielākais ienaidnieks.
Ko man teikt- ka es nekad nebiju gribējusi, lai vis ir savādāk? Ka man bija labi, tā kā bija? Bet tagad.. tagad man teikt, ka man nav labi tā, kā bija?! Gluži tā pat, kā siers manī kaut ko manīja, tad citrons darīja līdzīgi-tiakai savādāk. Pavisam nesaudzīgi, rupji un dzēlīgi.Sajūtas-līdzūgas.
Bet janu es pārliktu salauztos cerību galabiņus citā secībā?! taptu jauna glezna- nakotne.
Vai Tu biji tik spečīgs, lai ticētu man tad, kad nebiju droša?!
(atbildi nedzirdu, jo Tu nebiji pat gana spēcīgs, lai ticētu man tad, kad biju patiešām droša)
Salasi gabaliņus! Liec man saprast, kāpēc netieku tālāk! šis gads ir neizturama slimība.
Es gāju pa maliņu, bet tu uzriez izskrēji uz ceļa. ES nokritu un manāni nobrāzu celi, bet tu.. Kad kritu Tu, tad Tev vairs nebija malņa spie kā pieķerties slienoties kājās! Tā bija nāktnes maliņa. Kas lēni nāk tas labi nāk. Kad beidzot es, ejot pa mazo, šauro un nestabīlo maliņu, esmu nonākusi galapunktā, un esmu gatava skatīties liktenim tieši sejā. Piedevām ar platu smaidu. Es Tevi neredzu.
Es varu acis izmežģīt cenšoties saskatīt Tevi, bet.. Tu jau sen esi pagreizies un aizgāji atpakaļ.
Kuš! Saila! Nomierinies!
ew ew ew.. Tak tas jau nesen notika...
Pārāk daudz manī bērnišķiguma, pārāk nopietni es uztveru lietas, kas man ir svarīgas, pārāk daudz es vārdos cenšos saskatīt zemtekstus...
parāk maz manī sevis. Es zinu šīs notis.. Un melodiju. Tie ir mani vārdi un tavs aranžējums.
Cik daudz Tu esi gatavs ziedot, lai pierādītu savu taisnību?
Draudzību? Jūtas? Dzīvi?!
es pat nevaru konktrēti pateikt kā jūtos-atvieglota, par to, ka pēdējās frāzes nebija, kā duncis mugurā? Ka pēdējais teikums mani sildīja vairāk nekāa jebkas cits?!
vakar, beidzot ieraugot Tavas acis, man pārskrēja šermuļi. Tik daudz naida, intrigu un noguruma.
Lūpas maigi pieskārās manējām-nepareizi. Tas škita tik negribēti no Tavas puses. Tik... Tik spiesti?!
...
es negribu, lai Tu tā justos. Es negribu, lai dēļ manis Tev būtu jādomā kaut kas tik tizls. Beidzam. Tā glīti, un pieklājīgi. Jo..
Kā rādās Tu ar mani nevari sadzīvot. Beigu beigās paspruks tas, kas aizvien nav piedots.
Un neviens Tevi pie tā navaino.
Mēs stāvēsim manā pagalmā, un zilonim snuķi pie astes piesiesim.
Tu un es..
Mēs veinatnēe.
es..
Es vienatnē.
škietami pazīstamās acis, vakar dzēla kā bites.
(neviltots prieks klausoties klusumā. Ir jauki uzklausīt sevi)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru