trešdiena, 2010. gada 1. decembris

dīvainaa Saila!


fonāa- http://www.youtube.com/watch?v=fYerYHW7jm4&feature=player_embedded#!
Ko man teikt?
Teksta nav.
pārāk labi smaržo tukšais papīrs...
Četri, pieci sirdspuksti...Ieelpo..
Pamosties..
sņuksti..
pārāk ātri tu pārtruaci pukstēt!
es taču zinu, ko Tu gribi..
redzi? TU es uzraktīju ar lielo T!
TĀTAD...? CIEŅA?


Jūtu tās mazās, nodrāztās , banālās frāzes... tās uzgluun. Sākam?
nu.. tā pa īstam?!
Vairs jau nav runa par mīletību.. runa iet par vienkāršu.. mirkli...
sasien punktiņus, lai nekas nepazūd no rindiņām.. savādāk, jau tu nemāki izteikties..
atverot acis, cilvēks jūt, ka kāds viņu vēro.. Krīta sienas un griesti.. ā un vēl tā grīda. pie velna.. aizmirsu par grīdu..Kāpēc pašu svarīgu es esmu piemirsusi?!
ak jel..
es varētu negulēt naktīm, tikai lūdzu nesāc mani čakarēt?!
tajā brīdī, kad Tu nodomāsi ko sliktu. vis.. tiešām..
man.. pa Tavam esmu ieintresēta uz sevis šalstīšanu?!
jā. esmu.. nu, un?! Tev to principā nemaz nevajag zināt... Bezsakars..
Un atkal.. man vajag manu morālo mistkasti!
tā ir piedzīvojusi TĀDAS pārestības.. un pats smeiklīgākais- vis ir bijis negatīvs....
Pozitīvajam nav vietas mēslainē...
Paskaties apkārt-tu neredzei, ka labāk nebūs NEKAD?!
velti cerēt, ka vis būs ideāli, perfekti, satriecoši... karoč-PASAKA!
patika-muļķe!
vienīgais brīdis, kad pats vari sajusties liels un gudrs...
Kaisle un naids var satilpt vienā prātā?!
var.. bet cilvēkiem jābut dažādiem..
tiešām krīt uz nerviem pārspīlētie...

(iztrūkst teksta)
man
vienkārši
paliks
vienalga...
Stāsti, dzeja, literatūra.
Fizika?













Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru